vakar staigājām un runājāmies ar mīļo meiteni. pusdienojām, vīnojām, zīmējām, un skatījāmies brīnišķīgo prātu, pēc tam mīļais mums atbrauca pakaļ un aizveda uz melno alkšņa pirti. nākošnedēļ viņa dzīvos pie manis. jēēh. ja viss labi, viņa paliks pie manis ilgi. lieliski. es tomēr esmu bara cilvēks, kaut vienatne nav šķērslis komfortam un īstenībā bars vientulībai arī nē.