ome lika ienest no dārza plastmasas galdu ar marmora rakstu, uzklāja sarkano mežģīņu galdautu, un lika vectēvam izšaut šampi par manu beidzot jēzus vecuma mīļoto (dē žāā vūūū) un mēs visu vakaru, visu kastroli ar zivju zupu un vēl divus vīnus klausījāmies par dosof'u, padomju laika deputātu priekšrocībām, un čigānu, kuru sauca par dolāru. es viņus tā mīlu.