tu šai pašai līdzībai ar omi uzliec savādākus uzsvarus, kam nevaru nepiekrist un, pēc kā es spriežu kura būtu tev svarīgākā daļa šajā stāstā, nevis par nāvi, ciešanām, bet par mīlestību, atcerēšanos, etc, tad tas nevienā mirklī nešķiet savādi un nesavienojami ar jebkāda veida priecāšanos, kā jau saki, tieši otrādi. tā neizpratne bija par uzsvariem, jo tas, kā šis cilvēks to stāstīja bija kaut kāds asiņaina trillera gabala cienīgs prieks atstāstot kā labajam varonim norauj galvu un tad pasaka krutu finālfrāzi- nu kaut kā tā, ļoti dīvaini, lai to apvienotu pat ar savādāku notikumu redzēšanu citādā izpratnes gaismā.

bet šorīt jau ticu, ka tas cilvēks varbūt vienkārši jocīgi izteicās un nebija pelnījis subjektīvas pārdomas uz negatīvas nots no manis.