bļāaviens, bet vispār.. aj nē, tas būs pārāk gari, iekšā pārāk daudz kas paskaidrojams, par šķietamu sociālo netaisnīgumu, kas reizēm ir taisnīgs,par viduvējiem māksliniekiem, kas čīkst, ka nav naudas par uzpūstām personībām un dažiem "radošajiem", kam naudas sadale liekas kā loterija, kurā viņš ar savu 4h darbadienu trīsreiz nedēļā vienkārši ir izvilcis nelaimīgo lozi. tāpat par "garīgiem" cilvēkiem, kas patērē lielāko daļu laika "meklējot sevi" un tādēļ tikai spēj čīkstēt, nevis reāli rīkoties, lai novērstu naudas trūkumu. slinkums aiz atmazkas. var, protams, nicīgi izteikties par materiālām vērtībām un to negodīgo sadali, bet tajā pašā sarunā vēl lielīties, ka agrāk par divpadsmitiem nekad necelies un nesaproti, kāpēc, piemēram, vasarā jāstrādā pēc pieciem. un tad vēl runāt par progresīvo nodokli. varbūt ignorēju citas šķautnes, bet tas man liekas ļoti netaisnīgi, ka kāds strādā daudz vairāk, uzņemās lielāku atbildību, naktīs neguļ, regulāri dzīvo ar domu par darbu un tādēļ valsts no viņa paņems vairāk, nekā no kāda, kam darbs beidzas piecos un izejot paliek aiz durvīm kabinetā, kam nav nekādu atbildību, kas sirdsmieru traucētu un kam viss ir čilā. galīgi nemotivējošs tas progresīvais nodoklis liekas. un tas cilvēks nepavisam nelikās jauks vai prātīgs- tā man pie sevis purpinās.