trīs dienas bija nemitīga kāda klātbūtne pat naktī. tagad jāsteidz ziemassvētki. ķibinu auskarus dāvanai, dzeru alu, klausos eartha kitt un skaitu atlikušos mandarīnus līdz alerģijai.
aa un karinu VĒL lampiņas. kad būšu pabeigusi, liekas radiāciju varēs dabūt viņas visas ieslēdzot reizē..
bet pagājušogad tāpat bija trakāk- nācās iepirkt vairāk sadalītājus un egle trīs reizes apgāzās no sava svara, liekot tētim bļaustīties par to, ka tā varētu būt slikta zīme, tāpēc vajag vēl bumbiņas, vēl...viss būtībā sākās ar mammu, kas pāris gadus atpakaļ asiņaini izcīnija iespēju izdekorēt eglīti ļoti pieticīgi un dabiski- paldies mērfijam, sagadīšanās pēc tas gads izvērtās par ļoti sliktu gadu mums visiem un zinot tēta iepriekšējo aizraušanos ar Šivu un tādus paziņojumus, kā, piemēram, "mājas kreisajā stūrī būtu jāsakar stikla kristāli, jo savādāk no tās puses nāk slikta enerģija" var saprast, kāpēc ar nākošajiem ziemassvētkiem sākās un turpinās tā padarīšana ar  "cik bagātīga eglīte, tik bagātīgs nākošais gads", kas ir neapstrīdams fakts, ja svinu svētkus ģimenē. jā.. un tā kā šogad mamma uzvedās īpaši slikti..jā.. tāpēc arī es šogad karinu lampiņas uz paraušanu, cepu ziemassvētku mājiņas, meklēju pantiņus, lai būtu skaidrs, ka izmantoju jebkuru iespēju, lai tēti iepriecinātu.. jo šādos svaru kausos saliekot noteikti piekāst "ziemassvētki ir tik ļoti komercializējušies un bla blaaaa" etc