nožēlojami.
sapulces laikā tālākajā galda galā skatos vecu hoķa ierakstu telefonā, aizraujos un pie vārtiem sāku nevaldāmi bļaut jāā, jāāā pielecot kājās un sabiedējot prezentētāju. bļāviens, man liekas, ka tālāk vairs nav kur, es pat neesmu mežonīga hokeja fane- tās sapulces ir tieši tik garlaicīgas, ka nākamais, kā ierosināšu viņas atsvaidzināt, būs izsniegt banānus rādāmo kociņu vietā un pēc katra runātāja likt pārējiem balsot ar sarkano un zaļo kartīti, lai redzētu vai prezentētājs tiek nākamajā kārtā.