nepietiek enerģijas pēc darba. lasu, bet tas viss. man jau riktīga ziema.

tā kā gribētos apvainoties mazliet. savādāk izdara greizus secinājumus par to pašu neapvainošanos. varētu par tām pašām vēl vienām rūpēs savilktām uzacīm kā pirmajām jaunas dienas rīta paziņotājām ar kārtējo čīkstu par neizgulēšanos. kā var tik ļoti neizgulēties-tiešām nesaprotu. vēl vairāk- kā apcerei par to cik slikti gulēts var tērēt visu rīta cēlienu. tādu moku pieskaņa no zila gaisa. mana ikdiena nebūs pat blakus tādiem ieradumiem, laikam tikai godīgi būtu to pateikt arī tiešāk. kā var tik meistarīgi atrast ciešanas labā, veselīgā ķermenī un nokārtotā sadzīvē?