šodien sāku pa maz-maz-lietiņām zīmēt pēdējā mēneša murgus. gribēšana un iedvesma bija, bet konkrēta tēla nekāda, jo gribējās tādas butaforiskas, mākslīgi smieklīgas savā nerealitātē un attālinātībā no jebkurām ikdienišķām, un vispār mūsu dzīves laikā reālām ciešanām -jo vienmēr taču pamostos no viņiem, pasmaidu un tomēr aizeju gulēt pie ieslēgtas gaismas.. nu kaut ko tikpat smieklīgu, kā vecos mazbudžeta death metal rullīšus no netalantīgā gala. skatoties cauri klipus man atsūtija šito- wauwawiwāaaaa iespaidu atstāja. skatoties otrreiz arī varbūt mazliet sasmējos par ainu ar enģelīša aka vistas spalvu ēšanu, bet kvalitatīvi labs un noskaņa ir.

vēl arī lielajam alises zīmējumam jāsalīmē kristāliņi, lai sarkanais fōns un viņas zilā kleitiņas krāsa spīdētu cauri un taisītu diskobumbas efektu uz siena. kad tos abus pabeigšu, varētu izskatīties diezgan komiski nolikti blakām, jo alise ar saviem fliterīškristāliem, cakām un violetajiem burbuļiem ļoti disonēs ar to, nu to, ko šodien sāku.
bet tāpat ir daudz kas kopīgs- melniem, zīmuļainiem, elkonīšiem apsēdos tā patālāk no saskricelētās lapas, lai apskatītos no malas, ko sadarīju un nodomāju, ka tāds tikums, kā minimālisms mani vēl nav piemeklējis.