griežu nost matus un lieku netīrā vīna glāzē.

par citu tēmu runājot, mani biedē mana garīgā (ne)veselība.

labi, ka tie nav īstie, labi, ka nav žēl naudiņas. piekāst viņu pasākumu. tā ir mana galvu.

vakar atradu pamestu māju ar tornīti trešajā stāvā. no tornīša var izlīst uz jumtu. man beidzot ir savs jumts. nevienam nerādīšu, ja nesalabšu ar sevi. tā būs mana domājamā vieta.

nezinu vai un kā vispār tikšos ar viņu, kad atgriezīsies, vajag pauzi, jo mani biedē mana reakcija uz šķietamiem sīkumiem. nedrīkst cilvēkus biedēt ar to, ka tik šizīgas reakcijas, kam es atšķirībā no viņiem esmu pieradusi. viņam jau acis ir lielas par visu, ko redzējis līdz šim un tas, ka "tu mani pārsteidz" lēnām var iegūt citu noskaņu, ne vairs tikai priekus. galvenais, ka no malas neko nepateiksi. a mani sajūtu buķete plēš uz pusēm un liek iet pie daktera. palīdz viņš arī, kā nu māk. ja agrāk dienās apēst tableti bija ieraudzīt dievu, tad tagad apēst tableti ir novērst visādus brīnumus, kas vairāk biedē tieši līdzcilvēkus. mani biedē tikai bišķi, ja reiz patiesību ierauga salīdzinājumā.

vēl arī no plauktiņa mani draugi(kur ir manas pēdiņas?) interesanti cilvēki- vakar man draudēja ar brīdinājumu uzmanīties par to, cik vēlīga es esmu "vai arī..", ja nepalikšu viņam aizsniedzamā attālumā kā uzticams draugs atbilstoši solītajam. baigi smieklīgi, ja viņš nebūtu bijis tik nopietns. sīkai sūds. viņš sadomājies , ka ir kaut kāda zilā kalna marta, kas piestaigājis uz reiki kursiem, vienreiz bijis indijā, palasījies literatūriņu ar tumšo ievirzi un vualā, tagad var pieprasīt īpašu attieksmi, vai arī būs slikti. idiots, bet mazliet biedējošs idiots. es arī varu nesmieties uz mirkli un apveltīt ar drūmu no pieres nākušu skatienu un iebakstīt par viņam personīgām tēmām, liekot tam skanēt kā lāstam ar nosacījumu- ja tu man.. stulbenītis vienkārši, ar tādām lietām neveido sev atraktīvāku tēlu, necenšās piedot papildus nozīmību sevis teiktajam.