Dienasgrāmatā es nevis izsakos atklātāk nekā sarunā ar kādu citu, bet gan nodarbojos ar sevis veidošanu. Dienasgrāmata ir manas patības izjūtas ietvars. Tā atspoguļo manu emocionālo un garīgo neatkarību. Un tādējādi diemžēl tā nav manas patiesās, ikdienas dzīves pieraksts, bet drīzāk uzskatāma par tās alternatīvu. Bieži vien pastāv pretruna starp nozīmi, ar kādu apveltīta mūsu rīcība attiecībā pret kādu personu, un to, kā mēs aprakstām savas izjūtas pret šo personu dienasgrāmatā. Taču tas nenozīmē, ka mūsu rīcība tāpēc būtu sekla, un tikai tas, ko mēs atzīstam paši sev, būtu dziļš.
 /Sūzena Sontāga/1957. gada 31. decembris/