ar vēsu prātu, kura man nav, es domātu tāpat. ja pavasari vai vēl vispār vasaru izvilks tik pacilājoši, tad vuhū. un vispār pēc saviem standartiem nav tik ļoti traki, jo iepriekšējā reizē, kas sapatikinājos, gandrīz novedu sevi līdz slimnīcai, jo nebiju spējīga ne ēst, ne gulēt. tā kā vēl ir relatīvi rāmi. un beigas šitādām lietām īpaši neapbēdinā tās pašas jaunatgūtās skaidrības pēc ar ko tiek apbalvota kārtējā atbrīvošanās no apsēstības. bet kā jau teicu, nesaprotu par ko tu runā. šitais ir uz mūžīgiem mūžiem.