fiziski, es laikam tam īsti vēl nevelku, jo pārpūle ir liela. naktī cēlos uz hauziņu un nojaucos, jo kājas neklausa. uz mani skatoties pašlaik izskatās, ka izstrādāju horiogrāfiju "zombiju atgriezšanās 2"

jau pie 3desmitā kilometra iestājās čerez ņemagu. jau pie 35tā maļas uz riņķi un apstrādājas galvā dzīves vulgaritāte fiziskam grūtumam pievienojot emocionāli radītu vēlmi morāli izvemties kāda histēriska emociju izvirduma veidā. tik daudz bezjēdzības, praktiski viss, ko daru ir lieks, viss kaut kādā ziņā melo pats sev, viss ilūzija, nav tā pamatīguma un pie vainas nav tas, ka no malas to varētu redzēt un es dzīvotu diži lielākā apziņas komā kā pārējie, bet tas, ka drausmigākā ir tā mana būtība, kas ir lēta, un izteikti vieglāko ceļu meklējoša un ļauta, velk prom no jebkādas prāta skaidrības. cīņa ar vējdzirnavām un sajūta, ka mana dabīgā nevis izaudzināti attīrītā būtība velk virvi pretējās komandas pusē, pietam viņai vēl ir arī blats pie ķermeņa, kas grib visu tūlīt un tagad un uzskata, ka viss ir gaužām vienkārši

nekas jau nav viennozīmīgs, jo mani sliktie un destruktīvie ieradumi un untumi nav viennozīmīgi slikti, tāpat kā labie nav labi, viss ir sarežģītāk. jo tur bez konkrētās lietas dabas kā parametra ir arī prasība pēc pareizā laika, pareizās izpratne, īstās motivācijas etc bet ķermenis grib lētas, ātras baudas un viegli sagremojamas atbildes, kas man pašai tīri labi patīk. esmu no tiem cilvēkiem, kurš strausa pozīcijā pret visu pasauli var rast 99% laimes un tad nošauties dēļ tā viena procenta, kas paliek nepiepildīts tādēļ, ka atbildīgs par mūžīgās jautāšanas apklusināšanu.

bet nogāju to kilometrāžu. domāju, ka 5desmit, bet beigās izrādījās, ka 55. prieks par varēšanu. galvā atkal šis tas pārkārtots, par spīti arvien pretīgākai sajūtai, kas pārņem izgāžot tās prāta atvilktnes uz grīdas, pirms sākt krāmēt visu atpakaļ.

āh, bet es mīlu savas pēdas- nevienas tulznas un noberzuma. smuki rozīgas un nemaz ne sāpošas. pateicība par to, ka katru vakaru parūpējos par viņām. jāsāk vispār rāpot ārā. ap pusdienaiku varētu būt tikusi līdz virtuvei. dēm jū locītavas, ka pat piparmētru gēls jūs neķer.