pie āgenskalna tirgus ejot lejā pa ieliņu gar puķu tantēm aiz stikla, tad gar kiosku un bišķīt tikai uz priekšu ir tāds dīvains kafejnīcbarčiks kuras logā ir milzīga līmplēves dekorācija ar rabīna bildi iekš baltas kafijas tassītes, blakus ir arī izkārtne "113" un jaunāgada lampiņu virtenes. biju iegājusi, lai smaidīgi paprasītu " kāpēc", bet meitene laikam latviski nesaprata vai bija galīgi nelaipna vai abi. bet jā šodien bija episks ielaidums pirmsdarbadienas rītā tieši tur. 5os no rīta satikos ar sen neredzētu draugu, kam gāja dikti grūti savā laikā. atceros, ka aizdevu viņam naudiņu pat tad, kad pašai un mēneša beigām tāpēc bija jāiet ar kājām, jo sabiedriskajam īsti nesanāca. kas ta man, tēta ledusskapis kā mūžīgais glābējs un bija sajūta, ka viņa tiešām vajag, kaut nu skaidrs, ka ne jau vecmāmiņas zālēm. nu jā un viņš atdeva parādu, ko biju jau norakstījusi, tāpat kā viņu, kā draugu, jo cilvēki neatdotu parādu gadījumā vairās. atdeva visu uzreiz, kaut tur daudz sanāca, sabučoja mani un lielu, lielu paldies pateica. un atzinās, ka slimnīcā tas mistiskais trešais "brālis", kas runājis ar dakteri ir bijis viņš. labi, ka es nēsāju līdz blašķīti. piektdiena ar jumtiņu.