ķermenītim taču tika iedots viss, lai viņš varētu priecāties. nesaprotu. galva tāpat neatlaižas. atvienojiet mani no tās funkcijas, kas maļ uz riņķi domas. kā es atrodu atgādinājumu bēdām praktiski visur. tik skumīga, ka tas noteikti ir komiski. tas arī vēl- svešās azotes prieka inkubātorā ož pēc meliem un pārliekas savtības- tur arī vairs nebēgsi, jo smok. darīsim tā, kā es dikti labi māku- raudāsim un jutīsimies tā itkā iekšā pārplīsīs.