kārtējā rīta steigas panika ar sviestmaizi rokās un zobubirsti kabatā taisot vaļā vārtiņus vienlaicīgi kliedzot noapakaļ, lai kāds uzpīkstina. viens no līdz šim labākajiem tēta padomiem mazliet kā pārmetums, jo šodiena ir vakardienas rītdiena. darbadienās līdz nacistiskam pedantumam izbuktēt bikses un salikt nākošās dienas drēbes iepriekšējā vakarā laikam neiemācīšos ļoti ātri, bet šādiem mietpilsoniskiem ieradumiem, kas rada režīmu, noteikti ir kāda saistība arī ar iekšējo sakārtošanos. varbūt pat vairāk nekā pagalam dunducīgām sarunām par garīgo attīstību, kurām humora devas izpalikšanas gadijumā, ir ļoti nepatīkama pēcgarša no kategorisma un reālas darbības trūkuma burciņas.