valdis rokas pa veļas grozu ar vienu netīru melnu zeķi pār plecu un murmina, ka ōbvioslī, kāds ir ielauzies un to otru nozadzis.
uz jautājumu, kāpēc šādas aizdomas, mirklīti pārstāj rakties un paskaidro, ka šaubām atšķirībā no zināšanām nav robežu un kādu vainot vienmēr ir nepieciešams, ja tu esi trīs zeķu pāru mīnusā, lai brauciena laikā atļautos mainīt viņas katru dienu.