nu kāpēc man sapņos dara pāri, spārda, sit, pieradina, pamet, spīdzina. tā, ka nevis pamostos ar domu, ka tas ir beidzies un tikai sapnis, bet rītu sāku iekrampējusies segā embrija kamoliņā klusi šņukstot, jo acīm redzot sāku raudāt jau miegā. un tāda īsta sajūta "par ko?"