esmu atpakaļ pie sevis. un mīlu,par to, ka necentos nopārtijot, laiku tērējoši izkreņķēt un citādi destruktīvi apklusināt savu caur statusu jauniegūto šķietamo vientulības sajūtu. ar vienu mēnesi, prātīgiem lēmumiem un citu smaržu bija pietiekami, lai es justos, tikai kā viņa draugs arī,ja jāatbild godīgi.

jā, ne gluži bez palīdzības no malas..mmm.. godīgi atzinos sev, ka no dažām lietām netaisos šķirties un jau nākošajā brīvdienās, bez kādas notikumu mudināšanas pa labi no manis mīļi čučēja tāds pats saņurcīts no fiziskās apmīļošanas atkarīgais, turklāt tieši tāpat šķietami uz īslaicīgiem sakariem nespējīgais. abpusēji patīkamies. organisms pievelk organismu, un tālāk nemaz nedomāju, jo, ir liels silts mīļums un galvenais cieņa par to, ka viņš dalās ar kvalitatīvām sajūtām vēderā, kuras augstāk varu atļauties arī nepacelt. ļoti, ļoti liels paldies augšai par tādu dāvanu, jo viņš izraksta recepti medikamentiem, kas nav stāvējuši manā aptieciņā.