un atkal viss ir kārtībā, viss labi. kārtējā pļauka sejā pēc tam, kad simto reizi esi meditējis, lūdzis, dziļi ieelpojis/izelpojis un čirikus turējis uz to, lai beidzot sanāk ilgāku laiku nenorauties ar to dramatisma uzplūdu. tās sajūtas tajā mirklī tik īstas. viss tiešām pagalam un beigts un dzīvei nav jēgas, pat, ja sanāk ārēji to apspiest. bet taču smieklīgi.
...