kopš viņš te dzīvo neesmu nopirkusi nevienu mantu tikai tāpēc, lai tā pliki piederētu. un neizjūtu pēc darba vēlmi iedzert un piepildīt sevi ar ēdienu. nesalstu un enerģijas vairāk.

jūtos kā uzvarējusi personīgajā cīņā ar sejas ādu, svaru, matiem un kārtību. kā to saistu nezinu, bet rindojās, kā cēlonis un sekas kaut vai sajūtu līmenī.

bet, kad raudu tāpat tā itkā būtu kļudījusies domājot, ka neviens mani neredzēs tik pretīgu, kā pati sevi.


otrdien pie daktera. būs labi. domāju, ka dusmas un neapmierinātība nav tik ilgi bijušas ar mani, ka kaut ko paspējušas.