18 October 2012 @ 12:01 am
 
pēdējā laikā bieži sanāk pasēdēt iekš pasēdēt, kur kārlis un tad šodien man lasīja priekšā šo un likās, ka tas citējams tad, kad viņam ar durvīm kadankš gribās. savā šī ceturkšņa noskaņu aprobežotībā nekas ne ar ko citu man nesaistās- strīdi, kari, kari, strīdi, ļaunībiņas un dusmiņas. izdzīvot , neliegt emocijas un saprasts, ka skumji nejau tapēc, ka šitā, bet tak rudens.

balta apkaklīte
melna roka
tumša nakte
zaļgana kaklarota
zelta kronīši
dimanta zīles
aizlido biomaķ
virs pilsētas dzīles
noriet debesis
saulstaru spīles
iznāk pastaigāt
naži un vīles

/žebers, breže/