16 September 2012 @ 08:11 pm
 
kā es varu sevi cienīt, ja vienā dienā man gribās, lai būtu iespējams bez sekām un citu apbedināšanas vienkārši izbeigties, no tā, cik ļoti iekšās sāp par to, kā lietas notiek, kādas bailes,to iemesli un ciešanas šodienai paskrējuši garām pamanīti. tad raudu un raudu, mazliet pašūpojos gultā zem divām segām kā garīgi slima, jo tas nomierina, kaut ko iedzeru, nomierinos un aizmiegu. nākamajā dienā esmu smaidīga, nevērīga, stabila un apmierināta ar lietu kārtību. kad man liekas, ka ir godīgi un jūtu, ka visu var ietekmēt.