sapnī man bija melns bembis un es raudāju katru reizi, kad kāds iesēžoties uzteica par smuku mašīnu. raudāju, tā, ka acīs karsts un asaras no iekšejā kaktiņa birst. salons smaržoja kā jaunai un ar tām ķīmijām iztīrītai, no kā man slikta dūša metās.tā bija elle, ka es viņā biju kā ielīmētu, tā bija kā invaliditātes forma, jo varēja tikai nojaust, ka nepateikts ir viss pārējais par citām lietām manā dzīvē. caur un caur tā mašīnīte kā pretīgs simbols visam sapnim pāri.