laura harringa perfekta nemīlama, bet mīlēta sieviete. 

kā naomi watts pašapziņa sabruka, tā vakariņu šķīvi pieraudāju. viņu vakariņu ainā pašai pauze bija jātaisa.

linča detaļas ir vundabā, es domāju, ka skatīšos atkal.

un, ka filmas 4/5 bija sapnis, lieliski.

patīk, ptīk, ptīk. 

nē, bet kad biju mazāka, es mēdzu sapņot par situācijām, kurās manis tā laika paklusām apbrīnotie nonāk bezpalīdzīgos stāvokļos un situācijās un viņiem nav neviena pie kā vērsties, kā manis un tad es par viņiem parūpejos, palīdzu un viņu atzinība pār mani nāk kā liels apmierinājums, savā burvīgajā naivumā neaizejot nekur tālāk par to, ka mums tagad ir kopīgs noslēpums un mēs kopīgi dzīvosim mūžīgi laimīgi un nekas nekad nemainīsies. 

bija ļoti līdzīgs scenārijs, ko izspēlēju savā ikvakara pirmsmiega garlaicībā ar nabaga mārtiņu. mārtiņš dabūja amnēziju un es vienīgā to zināju. viņam bija bail no savas mammas un viņš negribēja iet pie viņas kamēr neatcerēsies visu, tāpēc viņš palika pie manis un dzīvoja zem manas gultas. viņš tā arī nekad neatcerējās, bet mēs kļuvām par labākajiem draugiem un viņš iemācījās iekāpt manā istabā pa balkonu tā, ka brālis ar ko dalīju istabu, to nemanīja.