04 July 2012 @ 11:57 am
 
vakar skatījos pjaķigorska dokumentālās filmas fragmentu par idiotiem un baigi smējos, tad sapratu, ka tas par mani. darbiņā nevienam nevar teikt, jo man tomēr ir plāni saistībā ar izaugsmi, kur pašpasludināta mazgudrība par labu nenāk, bet tomēr, melotu, ja teiktu, ka neuzskatu sevi par labi audzinātu,maskētu un lieliski adaptējušos, bet tomēr idiotu. viņš lieliski norādija par šīs šķiras līmeņa viegli apmierināmajām vēlmēm, kas ir vienkārši lielisks apstiprinājums man pašai. viņš nekādā veidā idiotismu nesaistīja ar nespēju iegūt akadēmiskus sasniegumus vai lielisku karjeru, kaut vai dēļ tā, ka idiotisms ļauj rast motivāciju daudz vienkāršākās lietās un dažos veiksmīgos gadījumos izslēdz šaubas dēļ lietu apdomāšanas specifikas, ko pārvalda(vai tiešāk nepārvalda) konkrētais indivīds. viņš sniedza tik foršu izklāstu par to būtību, kas ļauj atšķirt idiotus mūsu starpā, ka esmu fascinēta un pagaidām mierīgi varu sevi tam pieskaitīt, kamēr/ja izaugšu. jāmeklē tā filma augšā. 
 
1 | ...