ieķēpāties miegā visā biezā un pus dienu mieru neliekošā, jo sapņi par bijušo un reizē nekad nenotikušo.

iekodu sev lūpā. laikam vedīs šūt.

upd.asinis vairs netek un es neizskatos pēc pusdienojuša zombija, toties skaidrs, ka esmu apēdusi gabaliņu sevis, jo maza daļa no lūpas iekšējās malas trūkst :D zobārsta narkoze vēl kādai pusstundai pietiks, tā kā var tikai apcerīgi prātot kā būs viņai ejot ārā. ideāls variants, lai novērotu sāpes.

un ironiskā kārtā ir ieradušies igauņi. šausmās jau vien no mana izskata, jo ieraudzīja asimetrisku andželīnas džolī lūpu, paralizētu vaigu un asiņainu baltas kleitas priekšu. tagad sēžu savā velo tkreklā ar uzrakstu pedal to the metal un nobrukušajos šortos, mēģinu izdomāt, kā iespraukties apspriedē, ja reiz viņi domā, ka mani a) aizveda uz slimnīcu b)aizveda mājās. tiešām, tas viss, kamēr narkoze nav izgājusi, ir patiešām smieklīgi.

jā,bet tās lūpas jau vienmēr izskatās traģiskāk nekā ir. uz dienas beigām, 100 punkti, ka būs viss labi, tā es sevi mierinu.

vāh, nu tieši kā teicu. tik ātri lūpas dzīst. ja mācētu, tagad kaut flautu varētu pūst. sāp, tas gan.