zobārsts piedāvāja pagarināt trešos zobiņus no vidus uz abām pusēm. paprasīju vai viņam tiešām tik ļoti patīk "krēsla". izrādās, ka tas novēršot zobu sakošanu un griezšanu, kas man gadās, kad stresā. parādīja principu- baigi loģiski likās, ka vairs žoklīti nevar brīvi braukāt pa kreisi, pa labi. pēc mēneša būšu maziņš vampīriņš.

patīk tā sajūta, ka pie kaut kādiem artikulu tūkstošiem ievada nedroši izfunktierētu formulu, lai pielasītu datus no citas lapas un tie cipariņi tā skaisti arī tiešām par brīnumu pielasās. excel'is mani nomierina. un, ja vēl atliek laiks noformēt pārskatāmāku.. aina, kas paverās skatoties uz dokumentu, kurā skaitļi runā paši par sevi un viss ir intuitīvi saprotams, man liek saprast visas trakās grāmatvedes un finansistus, ko esmu satikusi jūsmīgi stāstām par savu darbu. kaut kādā mērā man iepatīkās jebkas, ko sāku darīt. jauki