jap.tomēr atkal. pazaudēju telefonu. mana finanšu plūsma mani ienīst. nē, bet es iemācīšos apieties ar lietām prātīgi, jo tagad tas prasīs taupības režīmu, bet lētāku telefonu, lai kreņķi mazāki nākamreiz, es negrasos pirkt, jo tā netiks izlabota nevērība pret lietām un ne ar ko neiemācīšos apieties prātīgi un ilglaicīgi. pretīga trešdaļalgas mācība. laimīgu pirmdienu.

hehēh. tikai pēc atpakaļ atnākušām baumām noprotu, ka tas cāļasmadzene, paziņa no skolas laikiem ir sapratis, ka mans radinieks, kas ir starp tēva un vectēva gada gājumu, ko satikām andrejostā, kad stumām pikapā ntās alus kastes, esot mans biezais ārzemju draugs, ko esmu nocopējusi un tādēļ nekomunicēja ar šamiem, jo man esot kauns par viņu. āhahā, ko? pēc tās etīdiskās ainiņas ar ģimenes bļaustīšanos un purpināšanu, šādi secinājumi ir ļoti kreisi. viņš ir brazīlijas latvietis, tas arī vienīgais, ko tas dunduks būtu uzķēris. ņemot vērā, ka viņš pats tur bija ar omīti, (andrejostas autlets laikam nemaz tik bieži neredz omītes) nākamreiz jāpajautā kopš kura laika viņš no milf'ām ir pārmeties uz gilf'ām.

acīm tuvās gaismas tumsā nevar ieslēgt. fe, kaut kādas īslaicīgas sekas gan jau. un vēl žilbstu. aij, pavisam