06 January 2012 @ 01:06 pm
 
sajūtas aizaugušas no pēdējām četrām dienām, pārejiem no manis varētu acīs durties dumji nepamatots pozitīvisms un kaut kāds falšums, kas izpaužas runājot tikai un vienīgi neko nozīmīgi - klusēšana tagad būtu gazon kasiļka.
dīvaini, ka man ir jāieplāno aizvēršanās un netarkšķēšana. te nu visā godībā izpaužās, tas, ka skaties, kā gribi, es tomēr esmu tāda pati vista, kā tās tur mūsu ļenačkas, kas šķietas dzīvojot priekš tādiem mirkļiem, kā šis, kad virtuvītē triec savu dienišķo kafiju un atbrīvo savu smadzenēs sastāvējušos zampu baumojot un spēlējot ping pongu ar strereotipiem un klišejām. viņas jau arī kaut kad dzīvo- nav vietas iedomībai tikai tādēļ, ka es to neredzu.
 
 
06 January 2012 @ 01:23 pm
 
ā un vēl gribēju atcerēties, par pieticību bez pateicības. ka šausmīgi nabadzīgu iespaidu šitās īpašības atstāj uz viena cilveka nomitinātas.
 
1 | ...