11 November 2011 @ 08:58 am
 
vienīgais augs, ko vazāju līdzi no vietas uz vietu, simptomātiski apkopju un tagad esmu noparkojusi uz ilgāku laiku savās "mājās" beidzot atkal ēd-iebaroju mīlulītim pēdējo mušu, kuras meklējumos un ķeršanā pavadīju stundu. aiztaisījās ciet un gremo(?). viņš man dīvains. sāka no sava lapu vidus spraukt ārā tādu kā garu ziedkātu un galā izskatās, ka ir dūre. tieši kā pieci pirksti. ja vidējais pacelsies, tad jāāāāā! tas tiešām būs mans augu augs, no visiem augiem, kas parāda savu attieksmi un tad nosprāgst ziemai nākot. kukaiņēdājiņš mans.
 
 
11 November 2011 @ 09:09 am
 
šovakar jāsapakojas plezīram. samiegojies pižiks vilcienā kratīsies prom četru stundu attālumā. patīk auksts, sauss, kamēr nokrišņi tepat gaida. horizontā lauki smilgaini, citur ziemāji nepiedienīgi krāsaini, a tā visur nemainīga melnā meža strēle visiem skatiem starp debess pelēko un zemes pelēko pa vidu stiepjas.

saguris. un man šodien jāintervē grāmatvedes. wtf? kas ar to manu darbu. kāds nodefinē manus darba pienākumus un galvenais kompetences. darbs dara darītāju, bļāviens. vilnas zeķi galvā un zem pleda.