pāršujam, piešujam, saķibinam. apvelkam ar audumu, izoderējam. cīnamies par algas pielikumiem. meklējam izdevību ielīst nišā. domājam par izglītību. gatavojam trīs ēdienus brokastīs, pusdienās funkcionālu, vakariņas neēdam. nedzeram, jo tad nevar produktīvi un var akal visu pazaudēt. strašna garlaicīga savās emocionalajās histērijās un viņu atvairīšanā.

no malas riebjas tādi cilvēki, kā es,
no iekšas jādzīvo. potenciāls čīkst, ka izšķiests pārvērtētās cilvēkattiecībās. jāsakārto tā dzīve, sadzīve. jābeidz kāst makaroni caur grilla režģi, žaut drēbes uz durvīm un domāt lielos eksistenciālos jautājumos.

jāaizstumj tas vīriešcilvēks tur kur es viņu vēl mīlu, bet, kur viņš man nost no horizonta. viņa plāni ir ļoti skaidri un virzās smuki loģiskā secībā- vienīga problēma, ka nav "te un tagad",ir tas, ka lietām vajadzīgs laiks. man skauž, to arī sevī uztaustu. ļoti grūti būt tādai kā sev patīku, ja blakus ir tāds cilveks, bet dīvaini, ka jebkurā gadījumā sevi mīlu vairāk, nekā viņš sevi. tur viņam vajadzīg es- arī nav pareizi kaut kā- tādas sajūtas.

kopš cenšos sev nemelot skaidrs,ka es esmu liels sliktu un neauglīgu īpašību perēklis. grūti arī saprast, ka nekādi pelni uz galvas, bet vienkārši ar sevi lēni un garlaicīgi jāstradā. ai, kā nu es tāds viss emocionāls un ekspresīvs, histērisks un galējības mīlošs tā varēšu..vai, vai, vai.

es esmu banāla, diezgan stulba un pašapziņu klusām glaudoša un ego interesēs melojoša. palika vieglāk. tagad dienu nerunāt.