pārvākšanās ar abām kājām uzrāpusies uz nerviem, tā, ka spriegots, bet vēl patīkami tur. kaļķa putekļi visur, knapi pastiepjami maisi, kastu kastes a mēs tikai skraidam, ejam un tad jau rāpojam uz sesto stāvu. daudz smiekli. vīrietis aizmiga uz palodzes, sadzērās vīnu un saskrūvēja kurpju plauktu otrādi, mēs ar mīļo meiteni sadzērāmies kandžu un no krūtīm uzgrūdām pūra lādi, psihais biedrs iešņauca vienu krīta celiņu, izšņakarēja manu apakšveļu un izrotāju visu dzīvokli ziemassvētku spuldzītēs. kopā mūs visus izmeta no jysk, jo ar spaini galvā un poda birsti kā scepteri mūs pretī jaunam gultas veļas komplektam neatlaidīgi veda mūsu vadonis dārgais šofera kungs. vakarā šāvām šampi pa vidu visam bardakam par godu vēl vienam gadam tuvāk manai pensijai un puika lielā uzplūdā teica, ka viņam nav šaubu, ka grib, lai mēs abi paliekam veci kopā un kkad taisam trešo, uz ko psihais biedrs atbildēja nekavējoties kritot ap kaklu mīļajai meitenei, ko jāmin pazina tieši veselu dienu un bļāva, ka mīl, uz ko dabūja atpakaļ "glupais!" un kāvienu.