10 August 2011 @ 11:15 am
 
masāžu kā ēst gribās. un nekādu pusstundas papļeckāšanu, ko varu dabūt par to, ka darbā grūta diena. gribās tā, lai kārtīgi izmīca līdz āda kā luksofors, jo praksē noskaidrots fakts, ka masējot un pičkājot pat līdz zilumiem, sāpīgi nodarīt nevar, tiešā nozīmē iru biezas ādas īpašnieks. mmmh, Sambahanu, ar četrām rokām. ai, ai, ai
 
 
10 August 2011 @ 04:58 pm
 
esmu iemīlējusies šajā ikoniņā. riktīgi harmoniska un mierinoša.
pilns groziņš ar pārtiku man vienmēr saka "viss ir/būs labi".
mainītas sajūtas no bērnības, kad ar naudiņām bija grūti.