tikko biju nodot analīzes bez ārsta norīkojuma. lūdzu uz vietas atķeksēt to, to un vēl šito, kas pārbaudāms. par turpmāko paskaidrojumu, noraidot, ka "nē, nē, neesmu saistīta ar medicīnu", teicu kā ir, ka sapnī redzēju tās analīzes, kas palaistas garām. daktere kā uz stulbu skatījās. mazliet taisnība viņai ir, bet to atzīšu pēc tam, kad saņemšu rezultātus. var uzsatīt, ka šitā ir neracionāla nodeva tiem tarakāniem, kas min pedāļus man smadzenēs.

brīvdienas lieliskas. tika pārkāptas tieši divas robežas. krekls, kas liecina par paveikto tika piekārts viņa guļamistabā, pasmaidīšanai ejot garām.

sāk veidoties kaut kāds kurss tam visam, savādāk jau nesapratu. vakariņu laikā viņš lielā entuziasmā izmeta, ka "davai, daram.. tu pa lielam pārņem dizaina taisīšanu un es darīšu to, kas man vislabāk sanāk- pārdošanu. nesaki neko- padomā". nu, tagad domāšu. ir jāmācās un jāuzņemās, bet latvieša piesardzība arī spiež.

kolēģe ar saviem "reliģiskajiem" atklājumiem gāžas virsū. "-zini ar ko atšķirās psihologs no kristīgā psihologa?-psihologs tev pateiks, ka esi stulba un iedos atbildes, bet kristīgais psihologs tev parādīs ceļu." ir viegli būt tolerantai un trennēt pieņemšanu, ja otram cilvēkam ir viedoklis un argumenti, kas ir pārdomāti, pamatoti vai galvenais ar sirdi izjusti, nevis debīlā loģikā un vienkārši stulbumā balstīti. tagad liek visiem klausīties kristīgās dziesmas." re ku es te jūķūbē atradu:"..šalalāalāaa... debesis ir tuvu klāt. lietus veldzēe-e tuksnesī-ī.. dievs tu esi klāā-āāt.. pati līgojas līdzi un skaļi dzied tādā vanabī vīterojošā balsī. galvu ķert gribās un mukt. nu kur tu, nu kur tu tā cilvēciņ izpildies. grāmatveži, meh.

un buča august, miļenkij moj! tu man dosi daudz..