man riebjās baudas pārejošā daba un tas, ka patīk tas vājums pēc dzeršanas. es esmu slinka un ar to vārdu pietiek, lai nebūtu jāskalda reizinātājos un jādomā, kas tur ir īsti par iemeslu, kāpēc es tā. bailes, riktīgi paralizējošas bailes. jāsaņemās un jāizdara kaut kas pie apkopes, lai ķermenis neprotestē par pamešanu. jāizdzer pāris litri ūdeņa- jāizskalo tie draņķi ārā. vispār jā, gribētos sevi apcakināt, lai jūtos smukāks, jāpastrādā vēl, jāpadomā un japieraksta. jāvāc tas ķīselis kopā, ko pa brīvdienām sadarīju, nevar pierādīt, ka atstājot mani atpūsties uz pāris dienām, viss, ko var saņemt pretī ir fiziski un garīgi pačakarētāka čupiņa, kas lielām acīm, kā no ložmetēja bliež ārā stundas monologā, ko tad sadarīja un cik drausmīgi tas bija. es gribu taustāmus rezultātus savam brīvā laika pavadīšanas veidam. vismaz mazliet