liekas, ka bailes ir pretējas emocijas tam, ko uzskata par mīlestību un no tā arī sadalot reizinātājos, nāk visas manas ciešanas. nav tā pretspara, jo nevaru sevī izaudzēt tik daudz, lai tas nosegtu visas ārējās lietas, no kurām man liek baidīties jau kopš bērnības un kuras jau apzinātā vecumā izdomājusi pati. jāpadomā vai tā varētu būt, vai ir vēl kas, jo drosme man nestrādā kā antonīms bailēm. vismaz mana izpratne par drosmi, varbūt vairāk kā sinonīmi, jo no novērojumiem,tad, jo lielākas bailes, jo lielāku drosmi var dabūt no sevis ārā, tāpēc bailes ar drosmi man neārstējās. baigā putra galvā. ja īpašības ir pretējas, vai tas nozīmē, ka viņām ir jābūt apgriezti proporcionālām un jādzēšas savā starpā. esmu reāli par dumju tādām pārdomām, lai varētu paskaidrot un dabūt ārā vārdos to sajūtu, pārveidot sev uztveramā nevis izjūtamā formātā un izmantot to labāk.
lepnība, bravūrība, asums, nepaļaušanās, nerēķināšanās, vēlme paspīdēt, izklausīties labākai, nestāstīšana, nebūšana atklātai, tas noteikti no bailēm. ārstējoties ar drosmi nekas labs tur nesanāk. finita

bukleti-šmukleti. slikti jau metās. kaut kāda lieka, stulba makulatūra. padusmošos un tad laikam aiziešu samaketēt savu cv bukleta formā, jo šodien runāšu par algas jautājumu. visādi var būt, bet ne jau sliktāk, jo pašlaik jūtos kā muļķis iedomājoties korelāciju starp savu brīvo laiku un konta stāvokli.