atklātība par sajūtām cibā spiežas laukā un itkā netraucē, bet irl'ā miera nav kamēr no uzgūglējamā neaizvāc dažus faktus, kas pēc būtības izskatās nekaitīgi. uzreiz vieglāk palika. a tā viņš bija atradis visu, sākot ar manām bijušajām adresēm, visām skolām, beidzot ar vecākiem, tā kā arī šie biogrāfijas punkti bija tikai laika un intereses jautājums, jo atslēgasvārdi viņam jau bija. tā nekad nav bijis un neviens neko nezin..jēēh

skuju. šonakt es vēl strādāju, bet rīt no rīta mugursoma, saplēstas bikses, saulesbrilles, rūtains krekls, lats kabatā un stopēju velnsviņzin kur uz jūru. sarunāju satikties ar "īpašnieku" kaut kur rojā pirmdien. līdz tam jāpablandās apkārt. vispār, nav ne jausmas, kāpēc rojā, bet viņš tikai pavaicāja, uz kuru pusi tas ir un vairāk jautājumus neuzdeva, nebija jāpūlās pat priekš sevis vaicāt, kāpēc man tā iegribējās. pirmdien plānoju pašu labumiņu no sevis, tāda visa mazliet izstaigājusies, ļoti izsalkusi, smilgu zobos uz tā mīļā meža ieskautā ceļa, kur jūra pa kreisu roku. vai ja viņš tik agri, tad varēs atrast mani kāpās guļam mazliet nosalušu gurdeni ķeram katru saules siltuma staru joprojām miegainām acīm sažilbušu gaismā.