kad uzlīst, redzama visa eļļas pleķu varavīksne. tas asfalts būtībā ir tik krāsains. darba stāvvietā vispār riktīga glezna.

ķiršu ali, augļu garšas šoti vienā vietā, copy paste otrā. mēs satikāmies ar jauko būtni un viņa runāja un raudāja par darbu. skatos pulkstenī un neticu. pulkstens ir īsi pēc desmitiem un es esmu mājās. vecrīga joprojām ir mauka. bet to es nevaru paskaidrot, tur vajag vēlreiz tādu sajūtu, kā ejot garām tai vietai, kur neieslīdējām padejot, bet kur pārējie kā melnajā caurumā. ja jau esmu mājās, tad tev mani nevajag bohēma. ietvītoju par savu sāpi ar nazi koka galdā. roka tā sāka smelgt, ka riktīgi iekļāvos zīmju skaitā. īsāk sakot aizvainojums pret 5dienu, kas sen nav tāda kā bija. sentiments. vēl tas mācas virsū.