jo vairāk strādāju, jo vairāk atļaujos teikt ko domāju. jāstrādā vairāk, ja gribu mazināt ikdienišķo melu līmeni ikdienā.

man tagad būtu jāzīmē un vispār jārada un jādomā legāls un ticams iemesls viņu satikt ātrāk, nevis jāčakarējas ar to, ka igauņiem nav augšlūpas depilācijas krēma lietošanas instrukcijas pēdējai partijai.
reizi pāris gados atļaujos kaut ko tādu un tad izrādās, ka man trūkst laika izbaudīt. fāf.bet, piemēram, salauztu sirdi kā opciju manā pašā pirmajā darbā gan akceptēja kā slimību, kas varēja pavilkt līdz dažādām darba laika atlaidēs. tas laikam bija sieviešu kolektīva vienīgais pluss.