kā mīlu, tā ienīstu dzīves nogrieznīšus, ko atdala miegs. izdzēš un notušē sajūtas. nekad nezināšu kā ir būt kāpinātā sajūsmā par kaut ko 72 h no vietas, vai kā ir audzēt dusmas tik ilgi, jo katru reizi aizmiegot mazliet sāku no jauna.

bet ir tik labi, tik ļoti, ļoti murrāt labi. pazuduši jebkādi pašpārmetumi..mmh. tā ir tikai audzināšana un sekošana principiem cerībā, ka tā ir "pareizi" un par to reiz nāks alga, kaut arī, protams, "dodiet man manu dienišķo maizi jau ŠODIEN" skan pārāk 21.gs. un pārāk nepacietīgi. vai arī es vienkārši taisnojos. noteikti vajag kaut kur pa vidu. bet ir tik labi. vispār paldies dievam, ka esot augšā, nemocos domājot, ka drīz nākšu lejā. par ko es tieši konkrēti runāju- pati vairs īsti nesaprotu, bet šodiena ir tikai man, špahtelim, parketa lakai, audeklam, naglām un jaunām eņģēm, jo esmu mierā. šādos brīžos par spīti dzimumam, var saprast, kāpēc slavētas pasaulē vecākās profesijas pārstāves, alkohols, bohēma, emocionālas izvirtības par to spriedzi, ko tas viss paņem uz sevi.