pieķeršanos mantām esmu banālā veidā iluzori izskaudusi, jo iepriecinu sevi ar materiāliem (pašlaik ar to domāju pārsvarā koku, krāsu un audumu), jo saku sev, ka tās nav mantas. fiziskas lietas, jā, bet tie ir instrumenti, nevis pašmērķis iepriecināšanai. pievienojam mazliet sevis realizēšanas un tā vairs nav, ka iepriecinu sevi caur patērēšanu -šodien pārliecinājos, ka arī cilvēks, kas man agrāk bija kā šiva-čiva, tā nedomā.