12 December 2010 @ 11:31 am
 
četros naktī bridu līdz ceļiem sniedziņā gar klusu, klusu guļošu ciemu, toties tagad tāpēc esmu mājās. starppilsētu autobusu pēdējā rindā var ne tikai salt, bet arī gulēt visā garumā.
patiesi laimīga par atgūto komfortu- tā arī laikam viena no lietā, ko gribēju ar tādām vai savādākām šīm brīvdienām iegūt, kaut arī viss par 180 grādiem prom no plānotā- lietas pēdējā laikā ne tikai šūpojas, bet jau pastāvīgi verķījas.
 
 
12 December 2010 @ 04:17 pm