27 November 2010 @ 09:29 pm
 
nesaprotu,kur manī reizēm ir tā iedomība, iedomājoties cilvēkus savās ikdienas rūpēs un iedzimtajā egoismā izcērtot laiku un enerģiju, lai nodarboto ar manas dzīves apzinātu pasliktināšanu. tas, ka viņi čakarē tavu dzīvi ir tikai blakusprodukts viņu lēmumiem viņu dzīvē, mīļā. tam nav tieša sakara, viss ir pastarpināts. saproti to, jo tur slēpjas liela deva atvieglojuma.