mmmh, kā nodun mani kulaciņi pret tavām krūtīm. nevarētu tevi ielauzt vai iebuktēt pat, ja gribētu. vismaz "au" būtu pateicis.
aizmirst tevi ritmā monotonā.
ai, bet man būtu paticis tavs ritms, tāpēc aizmirst ātri, ātri, lēni, ātri. mani vajā pat murgu rēgi ar kuriem runājos, kurus piespēlē, lai varētu pareizi iemācīt izrakt no galvas ārā ar visām saknēm.

otrā istabā cits tēls, bez pietuvināti apskatāmas sejas, bet ar sajūtu, ka pazīstams un iepriekš jau apveltīts ar epitetu "nežēlīgs".
dusmu nav un labi, jo naids tāpat ir tikai polarizēta mīlestība. tu esi tikai mani plosošākā vēlmēm kā kājas spēriens pret zemi, sakniebtas lūpas un "gribu, gribu, gribu".

trešās istabas laika nogrieznis ar pagātni, tagadni, bez nākotnes lika aizdomāties, par to, ka jūs visi esat viens, manas zemapziņas sadalīts reizinātājos, bet ceturtā, piektā un sestā nodzēsa visas aizdomas, ja vien nevis vīrietī, bet sevī es atrodu visu to, ko viņā redzu.

ja dala pa maņām, tad piektais bija smarža. no viņa pēc kuces. viņa māte raudāja.

sestais tīra lēnprātība, kas iztapsē visu apkārt cieņā, bet nedod tramplīnu no kurienes tur lēkt iekšā visā tajā novērtējamajā. pa lēto izlēja gaismu un rāmas laimes plūdus. nedari tā.

tik detalizēta un sīka miega izklaide, ka kā sešas reizes mazgāta un izgludināta. labrīt sestdiena.

viņiem piektdiena ir šodien. man šodiena ir bēdīga, nekas neiet kā plānots un vispār nekādas cieņas pret cilvēkiem ar dedlainu: jau otro stundu pilnā skaļumā iet  interior crocodile alligator, I drive a cheverlet movie theater. jau sāku skaitīt līdz, bahāah, vairāk par kaitinošu, viņa ir lipīga. pirmajā stāvā ballīte. poga "send" un viss, es eju alus medībās.

upd.otrā stāva vannas istabā pārītis iebarikādējies un skatoties pēc tām tējas svecēm, ko viņi uz turieni stiepj, tualetes podu viņi nedambēs un ūdenspolo nespēlēs, tā kā sirds mierīga. virtuvē klusos toņos spēlē pokeru, picas mašīna lēni čukina šajā virzienā. mani apčakarēja ar kokteili, kurā nav ne grama alkohola, es atskrūvēju tabasko un devill mērcēm korķīšus. mans alus pasūtījums nonācis pie pajauna bērna, kam vienīgais šķērslis ir tas, ka varbūt nepārdos, jo astoņpadsmit tikai pēc mēneša. varētu teikt, ka valda zināma veida rāma idille un pēdējā laikā nesociālā es velkas atpakaļ savā mājas galā iekšā un retušē bildes, ja alus atbrauks, tad būs silent hill filma, ja nē tēja un bodlērs. rudens depresija spiež uz vienpatības punktu smadzenēs.
upd.upd. noskatījāmies tomēr ar robi silent hill, apsolījām pat čurāt iet kopā rociņās sadevušies, tāpēc žēl, ka šams atlūza uz dīvāna. izslēdzu visas gaismas, atstāju saundtreku fōnā un pauzi uz šausmīga asiņainā kadra, lai lielāka panika, kad modīsies viens. nepagriežot muguru durvīm un logiem dodos augšā savākusi suni.