trīs stundas zagta miega svešā dīvānā svaidoties prāta neskartās halucinācijās.
pēc modinātāja pārlikšanas iegūstot vēl pus stundu, labākā epizode bija, tā kurā vaigu bedrītes apēda smaidu.
pēdējā laikā psihodēlisku murgu lutināts. šito pus uz pus ar ikdienas pelēkumu un fantāzija paēdusi, nervi dzīvi.

skatīties nedrīkst, klausīties.

bet vispār silent hill, tāpat daudzu citu datorspēļu saundtraki, ja tā atceras, liekas ļoti klausāmi