25 October 2010 @ 09:24 am
 
patīk, kad mati ir labiņi un pēc mazgāšanas žūst vieglās klausīgās mīkstās cirtās mīlīgi ierāmējot skatu uz pasauli, kad veros pa malām, vai pieliecos. labrīiit.
 
 
25 October 2010 @ 02:15 pm
 
 
 
25 October 2010 @ 07:53 pm
 
sūdīgie, suicidāli noskaņojošie laikapstākļi. vīns kož acīs- vismaz ir raudāšanas biedrs. līdz astoņiem esmu jau raudājusi par zudušiem cilvēkiem , tātad kopā mums atliek vēl raudāt par pirmdienām, badu āfrikā,bijušajiem, nevienlīdzību.. ko vēl?
brauksim un raudāsim slēgtā telpā, lai neviens nevar pārmest pasivitāti iekš bēdāšanās.