vispār, tieši otrādi manā vidē pašlaik liekas, ja vīrieši vēl, tad sievietes nekā nemāk tik cēlas jūtas, kā mīlestību balstītu vienīgi uz garīgām vērtībām. jo tas ir jautājums par šķietamu varu, kas mazliet pazūd no sievietes rokām brīdī, kad izzūd vīrieša ķermeņa nemiers pret viņu.

naktsgaldiņa grāmatu kaudzītes noskaņa liekas mūždien apgriezti proporcionāla tam, kas notiek, kā jūtos ikdienā. noraušu taureņus vēderā, gan jau atkal lasīšu par ciešanām, destrukciju, baudām, tumšajiem priekiem, bet tagad tur cukurojās Stendāla De L'Amour (1822) un ļauj kriksim šņaipstīties un prasīt- kas ar tevi? klasika ar mani!