Visi sūdi ir relatīvi. Lauku bērniņi netīrām kājām pa klēpi kā kaķīši ņemās. Meitenīte ņem aiz rokas, prasa, kad vēl atnākšu. Mušas pa brokastīm staigā, ironiski visur no griestiem šūpojas mušpapīri, slapju lupatu un urīna smarža ik pa brīdim, suņi pa kājām jaucās, uz plauktiņa starp sēņu konserviem matu laka „preļesķ” , netīras vaskadrānas uz visiem galdiem. jānis dzer un sit lauru, pat nepūlās ar dvieli, bet tā lepni, zilas acis un ribas, bet lauriņa paceļ telefonu, uz kura ekrāniņa mirgo „mīļums” un parunājusi priecīgi ziņo, ka tas jau jančuks zvanīja.