19 August 2010 @ 12:36 pm
 

laiks ārā pa logu pats nospieda play Кислород'am

pie да и нет trešajā daļā, lasot bībeliski un laicīgi sasietu tekstu kūuuuuust. krievu valoda skan tā, ka sakņu sistēmu rauj ārā.

banālais krieviski nav banāls, visticamāk tādēļ, ka salīdzinoši nesen sāku just vairāk par tikai atsevišķa vārda jēgu šajā valodā. un kā skaisti skaita vārdus tā sieviete. ukrainiete vai poliete, neatceros, bet ne krieviete, tādēļ viņai tie vārdi skaisti, apaļi, mazliet neveikli, bet perfekti raiti slīd pār lūpām. un kad viņa sāk ātrāk skaitīt uz sajūtu kāpināšanās rēķina, liekas, ka tūlīt, tūlīt nepaspēs izstāstīt pirms sāksies personīgais izvirdums. bet beidzās ar punktu un pāris ultrasievišķīgiem žestiem, kas liek to būtni iemīlēt.


lai visu pabojātu interneta gadījuma ejamceļi aizveda pie :


X:  Nu un ko Jūs darāt, lai izvairītos no jūtu dabūšanas?

 

A: Man viss ir vienkaarshi. Aizsargmehaanisms straadaa pats. Jo vairaak ir aizdomas par juutu tuvoshanos, jo riebiigaaka un vienaldziigaaka palieku pret juutu avotu. Reti kursh aizdomaajas, ka Elza nav izaugusi no skolu gadu laika, kad speera un knieba tiem, kas visvairaak lika sirsninjai sisties :))

B:  rakstām lētus komentārus

D:  vārdu sakot pārbaudām pašas jūtas, vai tās ir cienīgas panest šādus pazemojumus no mūsu puses

E:  kāpēc jāizvairās? tas taču ir skaists un ātri zūdošs un nekad vairs neatgriežams brīdis (gads, divi, četri).

F:  jo ilgāk izdodas izvairīties no jūtu dabūšanas, jo nelabāk ir tad, kad nejauši izvairīšanās nofeilo.bet citādi - nu.. kā, kā? neinteresējoties.

H:  nodzīvojamies līdz stadijai, kad vairs neko nevar izdarīt, lai tās dabūtu, pat ja gribētu.

I:  kā to dara? uzaudzē īpaši biezu cinisma epidermu

u.t.t u.t.j.p e.t.c

 

:) Galvenais nezaudēt paniku, ja pat uzpeld jautājums būt jūtām vai nebūt. tāda dieva dāvana, kaut pandoras lādes vai dāvināta zirga izskatā ir lielākais spēks kura pēc tiešām kaut kur nesties un kaut ko darīt.