30 July 2010 @ 09:35 pm
 
akal kkas smuki sadzijis -plecs.vispār ātri viss dzīst. mazāk, bet tomēr vēl var redzēt mazus melnus punktiņus, kas, labpatiktos domāt, ir atlikumi no ārā neizskrāpētajām čehijas kalnu smiltīm, bet pilnīgi noteikti tas ir atlikums no manas neuzmanības neatdodoties mirklim. ļoti labi saprotu tos, kam ir īpašas attiecības ar savām rētām, vai kas, piemēram, var nomierināties tikai iemiesojuši savu emocionālo sāpi fiziskā griezienā vai skrāpējumā, jo redzot īstu dzīvu brūci beidzot skaidri ir zināms, ka kaut kad jau tomēr sadzīs tā sāpe.
 
 
30 July 2010 @ 10:24 pm
 
dienas atklājums, ka uz flīzēm guļot diendusu ērtāk ir nolikt pagalvī pabiezu grāmatu nevis plānu šalli. šitas laiks kā savdabīga armija.
tik rīt jāatsāk mazliet, mazliet trenēties. uzmetam piektdienu.. un sestdienu, svētdienu, pirmdienu, otrdienu.. trešdien pievakarē būšu laimīgs bezdarbnieks. labnakti